Pērnajā gadā tika ieviests pašatteikšanās reģistrs, kas ļāva ikvienai personai atteikties rakstiski un oficiāli no kazino spēļu spēlēšanas. Jebkuram kazino šis lēmums bija un ir jārespektē, un, ja gadījumā cilvēks ierodās kazino, viņam nav tiesības to apmeklēt. Šāds reģistrs tika izstrādāts ar mērķi palīdzēt cilvēkiem, kuru skārusi kazino atkarība un azartspēļu spēlēšana kļuvusi par neuzvaramu tieksmi.

Gadu vēlāk, kad tika ieviests brīvprātīgais pašatteikšanās personu reģistrs, tajā savu vārdu ierakstījuši vairāk nekā 14 600 cilvēku, un līdz ar to tie ir lieguši sev pieeju jebkurām azartspēlēm un izlozēm Latvijas republikā. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā uzskata, ka bezmaksas griezieni bez depozita, 14600 ir ļoti liels cilvēku skaits, tāpēc mēs varam, uzskatīt, ka reģistrs ir attaisnojis uz tā liktās cerības, un cilvēkiem patiešām ir bijuši šāda nepieciešamība. Taču, tas nav viss, politiķi jau gatavo pamatnostādnes, lai mazinātu ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus. 

Lai palīdzētu atturēties no pārmērīgas velmes spēlēt kazino, tajā skaitā arī tiešsaistes azartspēles, vai piedalīties izlozēs, iedzīvotāji var brīvprātīgi reģistrēties šajā Pašatteikušos personu reģistrā. Šāda reģistrācija nozīmē, ka gadu persona nevarēs piedalīties neviena izlozē vai apmeklēt kazino zāles.

Savu darbību šis reģistrs uzsāka pavisam nesen, pagājušā gada janvārī, un, pa šo laiku tajā ir reģistrējušies jau 14600 cilvēki, kas apzinās savas problēmas un ir gatavi ar tām cīnitiem, ja vien tiem tiek sniegta nepieciešamā palīdzība. Pirmajos mēnešos aktivitāte bija ļoti augsta – rekords bija mēnesī divi tūkstoši cilvēku, kuri atteicās no azartspēļu spēlēšanas. Pavisam pagājušajā gadā reģistrējās 14 660 personas, bet kopumā ar šo gadu, reģistrā savu vārdu ierakstījuši jau vairāk nekā 16600 cilvēki.  Šādu informāciju Latvijas Radio pastāstīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

“Mūsuprāt, tas ir ļoti liels skaits,” skaidroja Birne. “Tas ir ļoti liels apjoms, un tas nozīmē, ka izveidotais reģistrs ir bijis ļoti nozīmīgs un vajadzīgs sabiedrības locekļiem. Arī zinot, ka Covid-19 pandēmijas laikā spēļu zāles un arī vienu brīdi interaktīvās azartspēles tika apturētas un nepiedāvāja savus pakalpojumus, neraugoties uz to, 20–30 cilvēki mēnesī rakstīja pieteikumus un reģistrējās reģistrā.”

Tiek saņemti arī vairāki lūgumi anulēt pieteikumu.

“Katru dienu tie ir kādi 2–5 iesniegumi no personām, kuras jautā: „Kā es varētu tikt izslēgts no šī reģistra?” Tad, protams, mēs pārbaudām un skatāmies, ka šie 12 mēneši nav pagājuši, līdz ar to arī rakstām atbildi, ka pēc 12 mēnešiem automātiski tiks izslēgts.” pastāstīja Birne. “Ir ļoti dažādi argumenti. Citi saka: „Es netīšām nospiedu to nevajadzīgo apstiprinājumu un netīšām tiku iekļauts [reģistrā].” Sistēma ir pietiekami vienkārša, lai tajā iekļautos, bet pavisam netīšām nav iespējams piereģistrēties.”

Tā kā šis reģistrs ir izrādījies ļoti veiksmīgs, tad šobrīd, izstrādājot azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, valstsvīri spiež par to, lai Baltijas valstīs varētu ieviest vienotu reģistru. Vai, sliktākajā gadījumā, lai Baltijas valstu starpā notiktu informācijas apmaiņa ar informāciju par spēlētājiem, informēja Finanšu ministrijas pārstāve Olga Bogdanova.

“Nav problēmas aizbraukt uz kaimiņvalstīm, ja tiešām cilvēkam ļoti gribas, un tur piedalīties azartspēlēs,” paskaidroja Bogdanova. “Līdz ar to ir jau uzsāktas sarunas kaimiņvalstīm, lai šādu vienotu reģistru izveidotu.”